tradīcijas turpinās

Dienvidčehijas iedzīvotāji mīl savu novadu un tā tradīcijas, tālāk tās nododot no paaudzes paaudzei. Līdz pat mūsdienām ļaudis rūpējas par vecajiem, no senčiem mantotajiem tautas tērpiem, bērni un pieaugušie folkloras ansambļos mācās dejot tipisko Dienvidčehijas "kaimiņu deju" un "skočnu", visi prot dziedāt sava novada tautas dziesmas. To tekstos un mažora tonalitātē atspoguļojas šejienes ļaužu līksmais raksturs, prieks par dzīvi un mīlestība uz dzimteni. Katru gadu augusta beigās Pīsekas idzīvotāji savu māku rāda pilsētas viesiem Starptautiskajā folkloras festivālā. Ar dzīvajām tradīcijām Pīsekā var sastapties arī citur visa gada garumā: ziemas vidū, it sevišķi laukos, sastapsieties ar košajiem karnevālu gājieniem, kas pavada meteņa svētkus, kuru saknes sniedzas vēl pagānu laikos.

Pavasaris Dienvidčehijas iedzīvotājiem saistās ar olu krāsošanu, koledām un pavasara slotām, kā arī ar Morenas - ziemas un nāves simbola, iznešanu un sadedzināšanu. Vasarā Pīsekā notiek vairāku dienu pilsētas svētki. Pilsētas iedzīvotāji šo tradīciju uzsākuši jau 18. gs. vidū, kad apņēmās katru gadu tādējādi godināt pilsētas nosargāšanu no franču okupācijas. Siltie mēneši Pīsekas novadā ienes arī līksmību svētceļojumos, kuru sakarībā vietējās sievietes cep tipiskus apaļas formas biezpiena, magoņu un ievārījuma raušus. Rudenī šejienes lauki atzīmē tā saucamo "posvīcenī" - baznīcas svētkus, kuri saistīti ar ražas novākšanu un kuriem par godu saimniecītes arī cep tradicionālos cepumus, pītās maizītes. Šajā reizē pie svētku ēdieniem pieder arī cepta zoss vai pīle ar knēdeļiem un kāpostiem. Bet bez no daudzajiem čehu zivju dīķiem izzvejotās karpas savukārt nav iedomājams Ziemassvētku galds, kas gada svētkus palēnām noslēdz.

Vai zināt, ka viena no populārākajām senajām čehu dziesmām apdzied studentu dzīvi senlaiku Pīsekā? Droši vien neviens no čehu tautības pilsētas apmeklētājiem nenoturēsies, ejot cauri bijušo pilsētas nocietinājumu vārtiem, nenodungojot "Kad es gāju cauri Putimas vārtiem..."

File date: 16.12.2008